Mikrouzņēmums

Apstiprina grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

2011. gada  22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, precizējot atsevišķu normu piemērošanu. Grozījumi likumā tika skatīti 2012. gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros.

Grozījumi paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieku skaitā iekļaujami arī prokūristi, lai, izmantojot prokūrista pakalpojumus, nevarētu mākslīgi palielināt mikrouzņēmumu darbinieku skaitu.

Grozījumi arī paredz, ka par mikrouzņēmuma SIA valdes locekļiem var būt tikai mikrouzņēmuma darbinieki (t.i., fiziskas personas, kuras uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists), bet to skaits netiek ierobežots vai noteikts, jo likumā jau ir ierobežots mikrouzņēmuma darbinieku skaits.

Līdz ar grozījumiem tiek precizēts, ka par prombūtnē esošu mikrouzņēmuma darbinieku ir uzskatāma tāda persona, ar kuru mikrouzņēmumam ir darba tiesiskās attiecības, bet kura noteiktu laika periodu nepilda darba pienākumus un par šo periodu nesaņem ienākumu no mikrouzņēmuma, piemēram, persona, kura atrodas mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā u.tml.

Tāpat tiek precizēts, ka mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi no mikrouzņēmuma un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes. Savukārt uz darba līguma pamata nodarbināta mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar darba algu tieši nesaistītie maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ja mikrouzņēmuma īpašniekam ir darba līgums ar mikrouzņēmumu, tad šādi mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir attiecināmi uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem.

Lai novērstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa izmantošanu kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek maksāts no mikrouzņēmuma apgrozījuma, tad, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma taksācijas periodā, kas nesakrīt ar kalendāra gadu, kurā tika veikta šī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja reģistrācija, tas ar nākošo taksācijas gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Grozījumi paredz, ka, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma pārsniedz 500 latu saistībā ar Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanu vai kompensācijas izmaksu par neizmantoto atvaļinājumu darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba attiecības netiek atjaunotas 6 mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs (500 lati mēnesī) netiek uzskatīts par pārsniegtu un noteiktā nodokļa papildlikme šim mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma pārsniegumam nav jāpiemēro.

Lai nodrošinātu likuma darbības izvērtēšanu ilgstošākā periodā, tika lemts, ka līdz 2015. gada 1. oktobrim MK vērtēs šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem. Katru gadu līdz 1. oktobrim Labklājības ministrija sagatavos un iesniegs Saeimai ziņojumu.

2010.gads - mikrouzņēmuma nodoklis

2010.gada 9.augustā Saeima pieņēma Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, kas publicēts 2010.gada 19.augusta laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.131 (4323) un stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.
Mikrouzņēmumu nodokļa likums (turpmāk – likums) nosaka jauna nodokļa – mikrouzņēmumu nodokļa – maksāšanas kārtību, kuru var izvēlēties maksāt mikrouzņēmums.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Mikrouzņēmumu nodoklis ir nodoklis, kas ietver:
1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem;
2) uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm;
3) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Nodokļa maksātājs, kurš maksā mikrouzņēmumu nodokli, atsevišķi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kā arī neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Mikrouzņēmumu nodoklis kā viens nodokļa maksājums ietver sevī visus uzskaitītos nodokļu veidus.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji

Mikrouzņēmumu nodokli ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmums. Par mikrouzņēmumu var kļūt:
1) individuālais komersants;
2) individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība;
3) fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs;
4) sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1) dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieki - fiziskās personas - vienlaikus ir arī valdes locekļi;
2) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu;
3) darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus.
Tādējādi mikrouzņēmumu nodokli var izvēlēties maksāt minētās personas, ja tās atbilst kritērijiem attiecībā uz dalībniekiem, apgrozījumu un darbinieku skaitu.



Mikrouzņēmumu nodokļa apliekamais objekts un likme

Ar mikrouzņēmumu nodokli apliek mikrouzņēmuma apgrozījumu. Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9 procenti (piemēram, ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir 10 000, tad mikrouzņēmuma nodokļa summa ir Ls 900 (10 000 x 9%)).
Gadījumos, ja mikrouzņēmums neievēro tam noteiktos kritērijus, tas maksā mikrouzņēmumu nodokli pēc lielākas likmes:
1) ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, 9 procentu likmei pieskaita divus procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku;
2) ja mikrouzņēmuma apgrozījums gadā pārsniedz 70 000 latu, apgrozījuma pārsnieguma daļai piemēro 20 procentu likmi;
3) ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latu, ienākuma daļai, kas pārsniedz 500 latu papildus piemēro 20 procentu likmi.
Piemēram:
1) ja mikrouzņēmumam ir 7 darbnieki un apgrozījums ir Ls 10 000, tad mikrouzņēmuma nodokļa summa ir Ls 1300 (10 000 x (9%+4%));
2) ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir 75 000, tad mikrouzņēmuma nodokļa summa ir Ls 7300 (Ls 6300 (70 000 x 9%) +  Ls 1000 (5000 x 20%));
3) ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir Ls 10 000 un darbinieku ienākumu pārsnieguma virs Ls 500 summa ceturksnī ir  Ls 300, tad mikrouzņēmuma nodokļa summa ir Ls 960 (Ls 900 (10 000 x 9%) + Ls 60 (300 x 20%)).

Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšana un nodokļa maksāšana

Mikrouzņēmumu nodokli maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un maksā nodokli līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.
Nodokļa avansa maksājumi netiek veikti.
Mikrouzņēmums nepiemēro likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas attiecībā uz mikrouzņēmuma ienākumu, piemēram, tas nevar segt iepriekšējo gadu zaudējumus, nepiemēro nodokļu atlaides u.c.
Mikrouzņēmums nodokli iemaksā valsts budžetā. Nodokļa ieņēmumus sadala Valsts kase Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajā kārtībā.

Mikrouzņēmumu darbinieki, to ienākumi  un darbinieku informēšana

Mikrouzņēmuma darbinieks ir:
1) fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums;
2) mikrouzņēmuma īpašnieks.
Mikrouzņēmuma darbinieku maksimālais skaits ir 5 darbinieki jebkurā brīdī gada laikā (darbinieku skaitā iekļauj visus tā darbiniekus un arī mikrouzņēmuma īpašnieku, bet  neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus).
Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma nepārsniedz Ls 500 mēnesī. Līdz ar to mikrouzņēmuma darbinieka maksimālais ienākuma apmērs mēnesī ir Ls 500 (ienākums „uz rokas”), un no tā nav jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Gadījumā, ja mikrouzņēmums nodarbina vairāk kā 5 darbiniekus vai arī darbinieka ienākums (tai skaitā, mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums) pārsniedz Ls 500 mēnesī, tad mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmumu nodokli pēc lielākas likmes, kā arī mikrouzņēmums zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo gadu.
Mikrouzņēmums, kurš izvēlas ar nākamo gadu kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rakstveidā darbiniekus informē vai, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē par to, ka:
1) mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma;
2) mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai;
3)  mikrouzņēmuma darbiniekam ir pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kuram ar nākošo gadu šis nodokļa maksātāja statuss beigsies, par to rakstveidā informē mikrouzņēmuma darbiniekus.
Mikrouzņēmumam ir pienākums atlīdzināt savam darbiniekam nodarītos zaudējumus, ja tas nav informējis darbinieku par to, ka ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.