Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis

Jautājumi par auto lietošanu uzņēmumā un VID atbildes:

1. Ir noslēgts Uzņēmuma līgums par konkrēta darba veikšanu ar savu personīgo mašīnu, tiek atmaksātas tikai degvielas izmaksas saskaņā ar nodotiem čekiem un ceļazīmi. Vai šajā gadījumā ir jāmaksā auto nodoklis un PVN var atskaitīt 100%? Vai par šādiem darījumiem arī ir jāpalielina UIN nesaimnieciskās izmaksas?

Atbilde.

Ar uzņēmuma līgumu atbilstoši Civillikuma 2212.pantam viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Tādejādi uzņēmuma līguma slēgšanas mērķis ir konkrēts darba rezultāts un personai darbs jāveic ar saviem darba rīkiem un ierīcēm, pasūtītājam nav pienākums tos gādāt. Civillikuma 2228.pants nosaka, ka bez samaksas uzņēmējam jādabū arī to izdevumu atlīdzība, kuri viņam bijuši jātaisa pasūtījuma izpildīšanai, ja vien tie nav jau ieskaitīti nolīgtā maksā.

Kā saprotams no jautājuma aprakstītās situācijas, šajā gadījumā kā nolīgtā samaksa par pasūtījuma izpildīšanu ir noteikta degvielas izmaksu atlīdzināšana.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā sabiedrībai uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis nav jāmaksā, jo tā pērk konkrētu pakalpojumu no fiziskās personas. Savukārt fiziskajai personai, kura uz uzņēmuma līguma pamata sniedz sabiedrībai minēto pakalpojumu, ir jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai un jāievēro attiecīgo nodokļu normatīvo aktu prasības – likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likums „Par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un likums „Par pievienotās vērtības nodokli”, kā arī grāmatvedības uzskaiti reglamentējošo normatīvo aktu prasības - tātad par sniegtajiem pakalpojumiem jāizraksta rēķins. Veicot rēķina apmaksu, sabiedrība izdevumus var iekļaut ar saimniecisko darbību saistītajās izmaksās, bet PVN priekšnodokli atskaitīt tikai tajā gadījumā, ja fiziskā persona ir ar PVN apliekamā persona un ir izrakstījusi nodokļa rēķinu. Savukārt, ja fiziskā persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, nodoklis no veiktās samaksas ir jāietur kā no algota darba ienākuma.

Turklāt jāņem vērā, ka noslēgtajam līgumam ir jāatbilst uzņēmuma līguma nosacījumiem un tas nevar tikt slēgts simulatīvos nolūkos.

2. Vai stāvvietu apmaksa braucienā pie klienta arī ir jāiekļauj UIN kā nesaimniecisks izdevums, jo tas arī ir saistīts ar mašīnas izmantošanu?

Atbilde.

No uzdotā jautājuma noprotams, ka par transportlīdzekli netiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta sestā daļa reglamentē transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumu iekļaušanu saimnieciskās darbības izmaksās mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Tā kā stāvvietu apmaksa braucienā pie klienta nav transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumi, tie uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksās ir iekļaujami neatkarīgi no tā, vai par transportlīdzekli maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

3. Vai, uz darba līguma pamata izmantojot personīgās mašīnas, mēs bijām tiesīgi degvielas izdevumus iekļaut saimnieciskajos izdevumos 2011.gadā? Vai PVN šajā gadījumā drīkstēja atskaitīt 100% priekšnodoklī? Darbiniekam tiek kompensēti tikai un vienīgi darba braucienam patērētā degviela. Darba braucieni tiek pierādīti ar ceļazīmēm un veikts aprēķins par darba braucienā patērēto degvielu. Degvielas izdevumi tiek iekļauti saimnieciskās izmaksās un atgriezta darbiniekam nauda par degvielu. PVN likuma izpratnē no budžeta maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20% no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu. Ne zem viena no likumā definētā mūsu gadījums neattiecas (uz darba līguma pamata) tad mēs saprotam, ka drīkstam atskaitīt PVN pilnā apmērā.

Atbilde.

Ja līdz 01.05.2012. uzņēmums uz darba līguma pamata izmantoja darbinieku personīgās automašīnas, nebija reģistrējies CSDD kā transportlīdzekļa turētājs un nemaksāja uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, tam bija nepieciešams kārtot detalizētu uzskaiti, lai detalizētām ceļazīmēm pierādītu transportlīdzekļa izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām un saimnieciskās darbības izmaksās iekļautu ar degvielu saistītos izdevumus. Uzņēmumam aprakstītajā situācijā ir tiesības veikt priekšnodokļa atskatījumus 80% apmērā par automašīnas ekspluatācijas izdevumiem, tai skaitā par degvielas iegādi, ievērojot iepriekš minēto noteikumu 196.1punktā noteikto ierobežojumu, ja nodokļa rēķinā kā saņēmējs ir norādīts uzņēmums. Savukārt, uzņēmumam nav tiesības atskaitīt kā priekšnodokli pievienotās vērtības nodokli, kas norādīts nodokļa rēķinos, kuru saņēmējs tas nav.

Sākot ar 01.05.2012. atbilstoši Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta trešajai daļai, ja komersants reģistrā nav reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz darba līguma pamata, šis komersants maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.

Šajā gadījumā degvielas izdevumi var tikt iekļauti saimnieciskās darbības izmaksās atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta sestajā daļā noteiktajam.

Attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanu likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 7.1daļa nosaka, ka no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi.

Izvērtējot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 7.1daļā minēto kopsakarībā ar Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu, secināms, ka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 7.1daļā minētais priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums attiecas arī uz gadījumiem, kad uzņēmums (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā personas) vieglo pasažieru automašīnu lieto, pamatojoties uz darba līgumu.

Līdz ar to kā priekšnodokli par ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītajām izmaksām ir tiesības atskaitīt 80 procentus no nodokļa rēķinos par iegādāto degvielu un automašīnas uzturēšanas izmaksām norādītās pievienotās vērtības nodokļa summas, ar nosacījumu, ka uzņēmums izmanto automašīnu apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Vienlaikus jāatgādina, ka atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 196.1punktam kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinos norādītā pievienotās vērtības nodokļa summa par transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumiem, kas, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu, pārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk nekā par 20 procentiem.

4. UIN likuma 5.panta 6.daļā ir noteikts, ka "Ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas - neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā". Vai es pareizi saprotu, ka tik un tā, kaut tie ir saimnieciskie izdevumi un mēs neesam maksājuši nodokli, mums ir jāpalielina UIN par šo summu un jāreizina ar 1,5 koeficientu? Veidojas absurds, ka saimnieciskās izmaksas UIN izpratnē tik un tā ir nesaimnieciskas?

Mūsu uzņēmums maksā darbiniekiem uz darba līguma pamata amortizācijas kompensāciju (saskaņā ar IIN un MK noteikumiem Nr.899 punktu 43) par privātās mašīnas izmantošanu. Vai arī šīs izmaksas ir jāiekļauj kopā ar degvielas izmaksām nesaimnieciskās izmaksās ar koef.1,5 šajā UIN likuma izpratnē?

Atbilde.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16.punkts un Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”” 43.punkts nosaka, ka kompensācijas izmaksas, kas netiek ietvertas gada apliekamajā ienākumā un netiek apliktas ar nodokli, ir arī summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,03 latu apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī.

Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta sesto daļu nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatācijas izdevumus mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā.

Tādejādi summas, ko darba devējs izmaksā darbiniekam sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos, ja par šo transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, ir iekļaujamas saimnieciskās darbības izmaksās.

Ja uzņēmums nav reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz darba līguma pamata un nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, netiek ievērotas normatīvo aktu prasības.

5. Uzņēmumā automašīnas saimnieciskās darbības veikšanai var tikt izmantotas dažādos veidos. Attiecībā uz visiem trim gadījumiem jautājums ir viens un tas pats - vai ir pietiekoši minētie attaisnojuma dokumenti un vai visos gadījumos izdevumi par degvielu ir saimnieciskās darbības izdevumi un vai visos minētajos gadījumos 80% PVN var iekļaut priekšnodoklī?

1) uzņēmuma vieglā automašīna. Samaksāts UVTN, tiek pildītas katru mēnesi maršruta lapas (degvielas patēriņš, km un brauciena mērķis). Braucējs ir uzņēmuma līdzīpašnieks. Jautājums - vai šīs maršruta lapas un degvielas čeki vispār tad ir vajadzīgi, ja maksā UVTN. Un tad PVN vajadzībām degvielu noraksta un priekšnodokli 80% iekļauj PVN deklarācijā, pamatojoties uz Statoil izdruku, jo degviela tiek pirkta ar uzņēmuma karti.

Atbilde par 1.situāciju.

Ja uzņēmums par transportlīdzekli maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, tam saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 41.punktu grāmatvedības organizācijas dokumentos jānosaka kārtība, kādā dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo pasažieru automobiļu izmantošanu personīgajām vajadzībām un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības ir likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta sestajā daļā noteiktais, ka mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

Lai komersants varētu izpildīt likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta sestajā daļā un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 42.punktā noteikto, tam:

- grāmatvedības organizācijas dokumentos jānosaka iekšējo attaisnojuma dokumentu un reģistru noformēšanas kārtība, kuros tiks uzskaitīts faktiski nobrauktais kilometru skaits, pamatojoties uz transportlīdzekļa odometra rādījumiem mēneša sākumā un beigās un, kuros tiks konstatēts degvielas patēriņšsaskaņā ar likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajām degvielas patēriņa normām;

- grāmatvedības organizācijas dokumentos komersantam ir jānosaka arī kārtība, kādā tiek aprēķināta un grāmatvedības reģistros uzrādīta starpība starp degvielas vērtību, kas aprēķināta, ņemot vērā likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 5.panta sestajā daļā noteikto nosacījumu un konkrētajā mēnesī faktiski patērētās degvielas vērtību.

Tādejādi jautājumā minētās „maršruta lapas” vai uzņēmuma iekšējais attaisnojuma dokuments, kurā tiek uzskaitīts faktiski nobraukto kilometru skaits, kā arī konstatēts degvielas patēriņš, uzņēmuma, kaut arī tas maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ir jākārto, bet nav jāveic detalizēta degvielas uzskaite.

Ierakstus grāmatvedības reģistros atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.apntam var veikt tikai pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Tātad, lai izdarītu ierakstus grāmatvedības reģistros attiecībā uz degvielas iegādes izdevumiem, nepieciešami grāmatvedības attaisnojuma dokumenti.

Šajā gadījumā izdevumi par degvielu ir saimnieciskās darbības izdevumi un 80% PVN var iekļaut priekšnodoklī.

2) Darbinieka privātā automašīna, nav nekāds līgums ar darba devēju par personīgās automašīnas izmantošanu. Apmēram 4-5 reizes mēnesī viņš to ar īpašnieka MUTISKU atļauju izmanto saimnieciskās darbības veikšanai. Iesniedz čekus, maršruta lapu, īpašnieks apstiprina un darbiniekam tiek samaksāts par degvielu. Vai tas atbilst visiem nodokļu likumiem (UVTN, IIN, PVN), ja šo degvielu attiecina uz saimnieciskajiem izdevumiem un iekļauj PVN deklarācijā 80%?

Atbilde par 2.situāciju.

Saskaņā ar transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta trešo daļu uzņēmumam ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, ja tas nav reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet uz darba līguma pamata lieto sava darbinieka īpašumā vai turējumā esošu transporta līdzekli.

No uzdotā jautājuma noprotams, ka darba līgumā nav noteikts, ka darbinieka automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības vajadzībām. Līdz ar to šādā situācijā jāņem vērā Ceļu satiksmes likuma 1.panta 25.punktā noteiktais, ka transportlīdzekļa turētājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kurā uzrādīti transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati, kā arī dati par transportlīdzekļa īpašnieku (valdītāju, turētāju). Ņemot vērā Ceļu satiksmes likumā noteikto, ja uzņēmums saimnieciskās darbības veikšanai lieto darbinieka transportlīdzekli, tad tas atbilst transportlīdzekļa turētāja definīcijai un ir nepieciešams veikt darbības, lai uzņēmums tiktu reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā kā šī transportlīdzekļa turētājs. Līdz ar to uzņēmums transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā tiks uzrādīts kā transportlīdzekļa turētājs un tam valsts budžetā būs jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Ja tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, uzņēmums ir tiesīgs par izdevumus par degvielu likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos un likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktajā kārtībā atskaitīt priekšnodokli.

Ja uzņēmums darba līgumā ietver nosacījumu, ka uzņēmums uz darba līguma pamata lieto sava darbinieka īpašumā esošu transporta līdzekli, tas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā, nereģistrējoties kā transportlīdzekļa turētājs.

Ja ir tikai mutiska vienošanās starp uzņēmumu un darbinieku par automašīnas izmantošanu, nav dokumentāra pamata izdevumus iekļaut saimnieciskās darbības izmaksās.

Savukārt attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 „Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis” 4.3.apakšpunkts kā ienākumu, par kuru nav jāmaksā algas nodoklis nosaka darba devēja piešķirtos labumus un maksājumus, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumus, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” attiecināmi uz darba devēja izdevumiem. Konkrētajā gadījumā veidosies ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums.

3) Vienreiz mēnesī darbinieks dodas komandējumā pa Latviju ar personīgo automašīnu saskaņā ar rīkojumu, kurā ir norādīts, uz kurieni darbiniekam jādodas komandējumā un ka jāapmaksā degvielas izdevumi. Avansa norēķinam pievieno degvielas čeku.

Atbilde par 3.situāciju.

Kā saprotams no jautājuma, uzņēmums par konkrēto automašīnu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā un nav arī reģistrēts kā transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.

Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” paredz, ka darbiniekam par komandējumu atlīdzina izdevumus par degvielu (ja darbinieks brauc ar darbinieka īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli) saskaņā ar vadītāja apstiprināto brauciena maršrutu un kilometrāžu, kā arī nepieciešamo attiecīgās markas degvielas daudzumu.

Jautājumā minētajā gadījumā uzņēmumam nav nepieciešams maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli un darbiniekam par komandējumu atlīdzinātos izdevumus par degvielu uzņēmums ir tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītajās izmaksās.

Uzņēmumam aprakstītajā situācijā ir tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus 80% apmērā par automašīnas ekspluatācijas izdevumiem, tai skaitā par degvielas iegādi, ievērojot Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 196.1punktā noteikto ierobežojumu, ja nodokļa rēķinā kā saņēmējs ir norādīts uzņēmums.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumus kas publicēts 2010.gada 30.decembra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.206 (4398) un stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likumā noteiktais transportlīdzekļa nodoklis aizstāj līdzšinējo transportlīdzekļa ikgadējo nodevu, savukārt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis aizstāj kārtību, kādā ar nodokļiem tika aplikts labums, ko darbinieks (labuma guvējs) guva no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām.

Par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli

Transportlīdzekļa nodoklis par vieglo automobili, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005.gada 1.janvāra, tiks aprēķināts, summējot nodokļa likmes atbilstoši auto pilnai masai, motora tilpumam un motora maksimālai jaudai. Savukārt nodokli transportlīdzeklim, kurš pirmo reizi reģistrēts pirms 2005.gada 1.janvāra, aprēķinās tāpat kā līdz šim – atbilstoši tā pilnai masai.

Transportlīdzekļa nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā automobiļa motora tehniskajiem parametriem. Lielākais nodokļa slogs ir lieljaudas un ekskluzīviem automobiļiem. Savukārt automobiļiem ar pilno masu līdz 1500 kg un motora tilpumu līdz 1500 cm3 un jaudu līdz 55 kW nodokļa apmērs samazināts, salīdzinot ar šobrīd maksājamo minimālo transportlīdzekļu ikgadējās nodevas likmi (24 lati).

Likumā noteikti papildus atbrīvojumi no transportlīdzekļa nodokļa maksāšanas un atvieglojumi transportlīdzekļa nodokļa maksāšanai.

Piemēram:

1) I un II grupas invalīdi ir atbrīvoti no transportlīdzekļa nodokļa maksāšanas par vienu šo personu īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu automobili, motociklu, triciklu vai kvadriciklu;

2) izpildot likumā noteiktos nosacījumus, transportlīdzekļa nodokli 50 procentu apmērā par kravas automobili un piekabi, kas paredzēta dažādu kravu pārvadāšanai, maksā arī atzīta akvakultūras saimniecība (dīķsaimniecības tipa);

3) transportlīdzekļa nodokli 80 procentu apmēra maksā persona, kuras apgādībā ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni, par vienu šo personu īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu automobili, motociklu, triciklu vai kvadriciklu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina transportlīdzekļa nodokļa iekasēšanu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests veic pārmaksātā vai nepareizi iemaksātā transportlīdzekļa nodokļa atmaksu no valsts budžeta.

Likums nosaka, ka transportlīdzekļa nodokli likumā noteiktajos gadījumos atmaksās Valsts ieņēmumu dienests pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas. Izskatot minēto pieprasījumu par šī nodokļa atmaksu Valsts ieņēmumu dienestam nav jāprasa lēmums no valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi”, kā tas bija noteikts normatīvajos aktos, kas reglamentēja transportlīdzekļa ikgadējās nodevas atmaksu.

Par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli

Likums nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā komersanti, par katru turējumā vai īpašumā esošu vieglo transportlīdzekli, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kurš reģistrēts kā vieglais, vieglais pasažieru vai vieglais plašlietojuma automobilis.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa apmēru pēc 2005.gada 1.janvāra reģistrētiem transportlīdzekļiem un tādiem transportlīdzekļiem, kuru reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora tilpumu, nosaka atkarībā no motora tilpuma:

līdz 2000 cm3 – 19 lati mēnesī;

no 2001 cm3 līdz 2500 cm3 – 30 lati mēnesī;

virs 2500 cm3 – 40 lati mēnesī.

Savukārt pārējiem transportlīdzekļiem nodokļa apmērs ir 30 lati mēnesī.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli iemaksā valsts budžetā pirms valsts tehniskās apskates veikšanas par mēnešiem no kārtējā kalendārā gada sākuma ieskaitot mēnesi, kurā veic tehnisko apskati. Pārējo nodokļa summu iemaksā valsts budžetā līdz attiecīgā kalendārā gada 15.decembrim.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā:

par operatīvajiem transportlīdzekļiem;
par vieglajiem taksometriem;
par transportlīdzekļiem, kurus izmanto kā demonstrācijas transportlīdzekļus, ja tie ir noteikti līgumā ar transportlīdzekļa ražotāju;
par transportlīdzekļiem, kuri ir īstermiņa iznomāšanai, ja šie pakalpojumi veido ne mazāk kā 90 procentus no kopējā komersanta apgrozījuma;
par transportlīdzekli, kuru komersants izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

Ja transportlīdzekļa nodokli nemaksā gadījumos, kas minēti 3., 4. un 5.punktā, ir jāveic deklarēšanās Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus. Deklarēšanu par attiecīgo kalendāro gadu veic līdz iepriekšējā kalendārā gada 31.decembrim.

Ja komersants transportlīdzekli ieguvis īpašumā vai turējumā, deklarēšana par turpmāko kalendārā gada laiku veicama piecu dienu laikā no transportlīdzekļa reģistrācijas dienas.

Transportlīdzekļa izmantošanu tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām komersants pierāda, kārtojot ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kurā norāda:

1) transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, marku, modeli un dzinēja darba tilpumu;

2) brauciena maršrutu, datumu, kā arī sākuma un beigu laiku.

Braucienu uzskaiti nodrošina, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, kas uztver globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) satelītu raidītos signālus un nosaka automobiļa koordinātas reālā laikā un vietā.

Līdz ar to, ja komersants ir deklarējis, ka tā rīcībā esošo transportlīdzekli izmanto tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, īstermiņa iznomāšanai vai demonstrācijai, tad pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates veikšanas minētais nodoklis budžetā nav jāmaksā.

Par 2010.gadu elektroniskā deklarēšana Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā veicama no 1.februāra līdz 28.februārim. Tādējādi, komersantiem, kuri veiks transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati 2011.gada janvārī atbrīvojums no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa netiks piemērots.

Lai saņemtu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksu, komersants ne vēlāk kā līdz tam ceturksnim sekojošā mēneša 10.datumam, par kuru pieprasa atmaksu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par nodokļa atmaksu.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli Valsts ieņēmumu dienests atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis iesniegumu par nodokļa atmaksu.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli atmaksā, ja:

1) transportlīdzekli, par kuru samaksāts nodoklis, kārtējā gada laikā atsavina vai noņem no uzskaites sakarā ar tā likvidāciju;

2) komersanta turējumā esošo transportlīdzekli, par kuru samaksāts šis nodoklis, nodod atpakaļ šā transportlīdzekļa īpašniekam;

3) transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate veikta un nodoklis samaksāts 2011.gada janvārī, bet atbilstoši likuma 14.pantam pienācās atbrīvojums no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas.

4) nodoklis samaksāts par kārtējo gadu, bet uz laiku ir pārtraukta reģistrācija, nododot numura zīmes.

Nodoklis izmantojot darba devēja auto personīgām vajadzībām 2010. gadā

Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām.

Ministru kabineta 2009.gada 28.decembra noteikumi Nr.1666 nosaka kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosaka labumu (kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumiem), ko labuma guvējs saņem no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba, dienesta vai amata pienākumu pildīšanu, vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu.

Par darba devēja rīcībā esošu automobili uzskata arī tādu automobili, kura īpašnieks ir cita persona, bet kas atrodas darba devēja turējumā vai valdījumā, vai kuru nodrošina cita persona(patapinājuma līgums, nomas līgums).

Darba devējs kalendāra mēneša beigās nosaka automobiļu skaitu, kuri attiecīgajā mēnesī izmantoti personīgajām vajadzībām, labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām un labuma sadalījumu starp labuma guvējiem.

Labums, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām (neatkarīgi no nobraukto kilometru skaita), ir:
•    40 latu mēnesī − elektromobiļiem un automobiļiem ar motora darba tilpumu līdz 1 500 cm3 (ieskaitot);
•    70 latu mēnesī − automobiļiem ar motora darba tilpumu no 1 501 cm3 līdz 2 500 cm3 (ieskaitot);
•    100 latu mēnesī − automobiļiem ar motora darba tilpumu no 2 501 cm3 līdz 3 500 cm3 (ieskaitot);
•    150 latu mēnesī − pārējiem automobiļiem, tai skaitā automobiļiem, kuriem motora darba tilpums nav uzrādīts.